Futbola zeķes ir īpaši paredzētas futbola sportam; to pirmie priekšteči ir datēti ar 1589. gadu, kad tie galvenokārt bija paredzēti siltumam. To galvenās funkcijas ietver ikru muskuļu aizsardzību, apakšstilbu aizsargu nostiprināšanu un spēlētāju atšķiršanu laukumā ar krāsu palīdzību. Parasti tie ir izgatavoti no kokvilnas un elastīgo šķiedru (piemēram, likras) maisījuma, lai līdzsvarotu piemērotību un izturību. Lai saglabātu to veiktspējas īpašības, tās ir jāmazgā ar rokām.
Lai gan futbola zeķu prototips parādījās 1589. gadā – sākotnēji siltuma dēļ, tās pakāpeniski kļuva par futbola laukuma aprīkojumu. Viņi ieguva popularitāti skolās visā Apvienotajā Karalistē un ASV 1970. gados. Kopš 20. gadsimta futbola zeķes ir pārsniegušas tīri funkcionālās lomas; 90. gados Japāna tos reklamēja kā modes paziņojumus, veidojot stilus virs ceļgaliem, apvienojot atlētisku lietderību ar modernu svītrainu dizainu. Mūsdienu futbola zeķēs ir tehniski uzlabojumi, piemēram, pretslīdēšanas silikona zoles un mitrumu uzsūcoši materiāli, lai uzlabotu saķeri, elpojamību un amortizāciju, kā rezultātā ir pieejams daudzveidīgs produktu klāsts, kas atbilst vajadzībām, sākot no apakšstilbu aizsarga pārklājuma līdz antibakteriālām un smakas kontroles īpašībām.
